Meža Taka

Taka, kas ved uz mūsu mājām, nav noslēpumaina meža stīga – tas ir vienkāršs zemes ceļš. Tāds, pa kādiem reiz veda piena kannas, gāja bērni uz pļavu un kaimiņi – viens pie otra pēc sāls vai stāsta. Bet šī vienkāršā taka tomēr ir īpaša. Jo tai garām kāds aiziet katru dienu, bet retais iegriežas. Un tie, kas iegriežas, atrod vairāk nekā ceļu. Te ir galds zem debesīm, vecas receptes ar jaunu elpu, siltums un mierīgums, ko nevar nopirkt, tikai sajust. Mēs šo vietu saucam par ‘’Meža taku’’- jo reizēm tieši klusākie ceļi ved pie visgardākajām atklāsmēm.